Neformālās izglītības attīstības biedrība „Soli pa solim” sadarbībā ar Rīgas Domes Labklājības departamentu 2014.gadā realizēja projektu „Supervīzijas vecākiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem, kā arī Rīgas pašvaldības sociālo pakalpojumu vizualizācija- II”. Projekta ietvaros tika organizētas piecas supervīzijas, kurās vecākiem, pedagogiem, sociālie darbiniekiem, dienas centru darbiniekiem bija iespēja uzzināt gan teoriju par funkcionālo traucējumu iemesliem, gan praktiski izgatavot un saņemt nepieciešamos materiālus. Sīkāk par biedrību, šo un citiem projektiem var uzzināt biedriba.solipasolim.lv
Liels uzsvars tika likts uz vecāku un pedagogu sadarbību. Pasākumu laikā visi iesaistītie pārliecinājās, ka vecāku un pedagogu sadarbības potenciāls nav pietiekami izmantots un, veicinot sadarbību un savstarpējo sapratni, būtu iespējams risināt vai pat novērst daļu problēmu. Bērna interesi un mācību motivāciju skolā veicina vecāki, kas ir motivēti un ieinteresēti sadarboties ar klases audzinātāju, mācību priekšmetu skolotājiem, skolas administrāciju, sociālo pedagogu, psihologu un skolas atbalsta personālu.
Vecāku un pedagogu sadarbības nozīme
Pozitīva, uz savstarpējo cieņu balstīta vecāku un pedagogu sadarbība ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem bērna personības attīstībā. Lai bērni veiksmīgi integrētos skolā un sabiedrībā kopumā, svarīga loma ir bērnu vecākiem. Vispirms bērni mācās ģimenē, tāpēc skolai ir svarīgi sadarbojoties turpināt ģimenē iesākto bērna personības attīstību.
Tieši skolas un ģimenes sadarbība ir noteicošais faktors, lai pedagogi un atbalsta personāls gūtu izpratni un prasmes darbam ar bērniem situācijās, kurās nepieciešams novērtēt uzvedību saistībā ar to ietekmējošiem faktoriem. Uzvedības radītās problēmas ietekmē gan pedagogu darba kvalitāti, gan bērnu mācību sasniegumus, turklāt ne tikai to, kuru uzvedība ir problemātiska, bet visu klasē esošo audzēkņu sniegumu.
Būtiskākie apsvērumi, kāpēc nepieciešama sadarbība starp vecākiem un pedagogiem:
- sadarbība veicina bērna socializāciju;
- laicīgi tiek attīstītas bērna spējas, pamanītas viņa vajadzības;
- tiek saskaņotas pedagoģiskās prasības pret bērnu;
- notiek vecāku pedagoģiskā izglītošana, aktualizējot jaunākos pētījumus un nostādnes pedagoģijā un psiholoģijā;
- veidojas bērnu dzīves sociālā kontrole, jo pieaugušie ir informēti par bērna gaitām;
- bērns iegūst kā personība – pašapziņu, atbalstu, vecāku sapratni.
Traucē informācijas trūkums un stereotipi
Pieredze liecina, ka vecāki ir maz vai nav informēti vispār par norisēm skolā un izglītības sistēmā kopumā. Tas veicina, ka dažādu ar to saistītu jautājumu izpratne un skaidrojums neatbilst reālajai situācijai, bet tiek balstīta uz pašu skolas laika negatīvo pieredzi vai citiem stereotipiem.
Sabiedrībā bieži vien valda uzskats, ka pedagogi nav ieinteresēti bērnu izglītošanā, bet pedagogi uzskata, ka vecāki vēlas atbildību par bērna sliktajām sekmēm un bezmērķīgi pavadītu brīvo laiku uzvelt skolai. Tieši tāpēc būtiski ir veidot dialogu starp vecākiem un pedagogiem, lai sadalītu atbildības jomas bērnu audzināšanā. Skolotājam ir jābūt profesionālim, kas spēj veidot racionālu, uz savstarpējas cieņas balstītu sadarbību ar vecākiem, lai bērns nemanipulētu ar vecākiem un skolotājiem, neizmantotu pieaugušo nesaskaņas, bet gan izjustu pieaugušo atbalstu un izpratni.
Raksturīgākās problēmas, kas negatīvi ietekmē ģimenes un skolas sadarbību:
- sadzīves problēmu radītās negācijas;
- vecāku un bērnu savstarpējās kontaktēšanās nepietiekamība;
- pozitīvo emociju deficīts;
- haotisks audzināšanas stils ģimenē;
- vecāku pedagoģisko zināšanu nepietiekamība;
- atšķirīga vērtību izpratne;
- ģimenes modeļa deformācija;
- ģimenes un skolas sadarbības nesaskaņotība;
- pasivitāte, neieinteresētība, zināšanu trūkums, lielā slodze un laika trūkums;
- vecāku un pedagogu neprasme veidot konstruktīvu saskarsmi.
Pedagogu lomas iespējas un ierobežojumi
Bērna vēlēšanās mācīties, piedalīties skolas dzīvē un gūt panākumus lielā mērā ir atkarīga no skolotāju, īpaši klases audzinātāja, prasmes radīt patīkamu, atbalstošu vidi skolā. Pedagogam jārespektē skolēnu dažādās spējas, personības izpausmes, atšķirīgie sociālie apstākļi ģimenē. Neskatoties uz to, svarīgi radīt iekļaujošu vidi skolā. Būtiskākais, ko pedagogs var darīt, ir, pirmkārt, veicināt iecietību, lai līdz minimumam samazinātu izstumto bērnu skaitu, un katrs skolēns justos tai piederīgs. Otrkārt, pedagogam būtu jāspēj uzlūkot citādību kā resursu, nevis šķērsli. – tikai ar gudru pedagogu prasmi un atsaucīgu vecāku atbalstu skola spēs sniegt bērnam dzīvē nepieciešamo.
Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka skola nekad bērnam nespēs aizstāt ģimeni, lai arī kāds mikroklimats tajā valdītu, bet skolas pedagoģiskais un atbalsta personāls – sociālie pedagogi, psihologi – būs tie, kuri novērtēs situāciju un vajadzīgajā brīdī sniegs atbalstu.
Ieteikumi skolas un ģimenes sadarbības veicināšanai
Veiksmīgas sadarbības pamatā, protams, ir mierīga, draudzīga un konstruktīva attieksme vienam pret otru. Tomēr, runājot par konkrētiem pasākumiem, kā veicināt sadarbību, redzams, ka dažkārt situāciju var mainīt arī ar šķietami vienkāršiem paņēmieniem. Piemēram:
- vecāku dienas, piemēram, katra mēneša noteiktā dienā,
- vecāku vadītas mācību un klases stundas,
- vecāka kā konsultanta piesaistīšana,
- vecāku sapulces, diskusijas, apmācība,
- svētki, pasākumi skolā, iesaistot vecākus,
- kopīgi izbraukumi, teātra, izstāžu apmeklējumi,
- mājasdarbi bērniem kopā ar vecākiem,
- ģimenes stūrīši klasē,
- vecāku informēšana pa tālruni,
- sarakste,
- skolas avīzes, žurnāli, hronikas,
- glīti noformēti, pārdomāti ielūgumi uz skolas pasākumiem vai sapulcēm,
- pateicība vecākiem par labi audzinātiem bērniem, par atbalsta sniegšanu skolai.
Sadarbība vienmēr paredz vairākas iesaistītās puses, un katrai no tām ir sava loma. Komunikācija var būt vienvirziena tikai īsu laiku – lai izglītības process noritētu iespējami kvalitatīvi un apmierinātu bērnu, vecākus un pedagogu, nepieciešama visu pušu iesaistīšanās un darbība.
Sīkāka informācija par projektu biedriba.solipasolim.lv